Šī diena ir saistīta ar Pirmo pasaules karu, 1918.gadu, kas bija ļoti sarežģīts laiks Krievijai - tās zemi plosīja Pirmais pasaules karš, kurā karoja cara armija, bet pats cars no troņa bija atteicies un varu valstī bija pārņēmusi Ļeņina valdība.
“Cara armijā attiecīgajā laikā notika milzīgs sabrukšanas process. Par to jau liecina tas, ka vācu karaspēks ar ļoti nelielām vienībām gāja uz priekšu, tuvojās Pēterburgai. Tad 25.februārī tika izdots dekrēts, ka tēvzeme ir briesmās un sāka veidot armijas vienības, bet tas nebija 23.februārī, bet gan 25.februārī,” stāsta vēsturnieks Jānis Ķeruss.
Tieši versija par Sarkanās armijas dibināšanu bija tā, kuru pirmo reizi svētkiem izmantoja padomju vara 1922.gadā. Tomēr laika gaitā šī versija tika mazliet uzlabota - 30.gados propaganda ziņoja, ka 23.februārī Sarkanā armija pirmo reizi pieveica vācu karaspēka vienības pie Pleskavas un Narvas.
Jāatzīst, ka tie bija tīri labi sasniegumi armijai, kura tajā laikā nemaz nepastāvēja. Un arī cara armijai, kura toreiz tik tiešām cīnījās, nemaz tik labi negāja. Jau pieminētās pilsētas - Pleskavu un Narvu, 1918.gada 25.februārī vācieši ieņēma gandrīz bez jebkādas pretestības, saka Ķeruss.
Vēsturniekam Jānim Ķerusam ir sava versija, kāpēc tieši šis datums izvēlēts par Tēvijas sargu dienu: “Miera līgums, tad Brestas līgums, saskaņā ar ko Krievija Vācijai bez kaujas atstāja milzīgas teritorijas. Lai kaut kā Brestas līguma apkaunojumu mazinātu nākamo paaudžu acīs, šķiet, tādēļ tika 23.februāris izvēlēts kā tāds Sarkanās armijas dibināšanas datums, lai kaut kā parādītu, ka Sarkanā armija kaut kā vāciešiem ir pretojusies, lai gan nekāda pretestība šajā laikā vācu karaspēkam nebija - tad krievu karapulks bija pilnībā izjucis un neviens negribēja karot, Sarkanā armija vēl nebija izveidota.”
23.februāris Krievijā ir oficiāla brīvdiena un to parasti pavada ar militārām parādēm. Interesanti, ka šo dienu atzīmē ne tikai kā vīriešu, bet arī tēvu dienu, kuru tradicionāli mūsu kaimiņzemē nesvin.
