Arheologu darbs netālu no Kremļa nepaliek nepamanīts - celtniecības darbu nožogojums interesentiem netraucē. Atvērtajā zemes laukumā - kultūras un vēstures slāņi no 12. līdz 18. gadsimtam. Arheologi saka - tā ir zinātniskā sensācija.
"Šī ir mazizmēra ķieģeļu arka, krieviski saucās "pečura" - speciāla vieta, kur likt svecītes. Šeit pa šīm kāpnēm gāja lejā, baznīcas pagrabā," stāsta arheologs Ņikita Zubarevs.
Arheologiem izdevās atrast saglabājušos Blagoveščenskas baznīcas pamatu daļu. Dievnamu uzcēla 1566. gadā - vēl Krievijas cara Ivana Bargā valdīšanas laikā. 17. gadsimtā baznīcu pārbūvēja, 18. gadsimtā pēc ugunsgrēka to rekonstruēja, bet vēlāk vispār nojauca.
"Tas ir savā ziņā trieciens padomju laika šabloniem - mēs vienmēr tikām mācīti, ka baznīcas tika iznīcinātas padomju laikā, bet pirms tam viss bija brīnišķīgi, miers un klusums. Nekā. Vēsturē bija divi svētnamu iznīcināšanas periodi - 18. gadsimta otrā puse un pēc 1812. gada kara," atzina vēsturnieks Mihails Korobko.
Šodien Maskavā var burtiski "iekrist" vēsturē. Piemēram, tur var novērot arī 16. gadsimta pagrabtelpas daļu no ozolkoka.
"Šī laukuma būvju lielāka daļa gājusi bojā dažādos ugunsgrēkos -- un kad nodeg māja, tās pagrabtelpas burtiski apcepinās un labi saglabājas," norāda arheologs Zubarevs.
Speciālisti strādā Kitajgorodā - pašā vecākajā Maskavas rajonā ārpus Kremļa sienām. Tieši šeit esot bijušas pirmās tirdzniecības slobodas un visos laikos dzīve mutuļoja. Savā laikā šeit uz dzīvi apmetās turīgie cilvēki - arheologi atraduši daudz metāla izstrādājumu - monētas, krustus, ieročus, bruņu kreklus un daudz importa mantu - vācu kausus, Kijevas un Bizantijas ražojuma stikla aproču fragmentus, kā arī citas sieviešu rotaslietas. Pats senākais atradums nāk no 12. gadsimta otrās puses.
"Šī Rietumeiropas plomba nāk no mūsdienu Beļģijas pilsētas Ipras. Ar tādām plombām aizzīmogoja audeklus, lai no tiem neviens neko nenogrieztu," klāsta arheologs Ivans Volkovs.
Visus šeit atrastos priekšmetus nodos Maskavas muzejam. Taču ko darīt ar baznīcas fundamentu un citām apbūvēm? Atbildes pagaidām nav. Pilsētas varas pārstāvji solās ļaut arheologiem strādāt līdz rudenim vai pat līdz ziemas sākumam.
"Jābūt inženierprojektam. Te nederēs parastais stikls. Jābūt sistēmai, kas ļautu atrastajām celtnēm saglabāties, lai tur nenonāktu lietus ūdens.
Un tāda projekta izstrādei ir nepieciešams laiks - gads vai pusotra. Un uz to laiku visus atradumus labāk apbērt ar zemi," sacīja Korobko.
Bet tad viss atrastais un paglābtais no četrām masīvām lietusgāzēm aizies postā, ar nožēlu saka pētnieki. Šodien arheologiem un domes pārstāvjiem atliek vien lauzīt galvas par to, kā šeit ieplānotā modernā strūklaka "Venēcija" var apmest līkumu senajai pazemes Maskavai.
