Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Līdz 15. oktobrim ikviens var pieteikties kara zaudējumu novērtēšanai. Tās ievaros Kara zaudējumu komisija sniegs oficiālu atzinumu par īpašuma bojājumu apmēriem. Daudzi cer, ka novērtējuma iegūšana būs pirmais solis ceļā uz kompensācijām. Līdzīgu prasību jau pavasarī izteica Kurzemes bruņniecība, iesniedzot savu aprēķinu. Vācijas valdībai tika piestādīts visnotaļ iespaidīgs rēķins, kurš gan palika nepamanīts.
Atsaucība ir visnotaļ liela, un pie komisijas biroja Goldingā pulcējas lieli ļaužu pūļi. Bet kamēr citi cer, skeptiķi norāda uz rindā stāvētāju naivumu. Labi, Vācijas ierēdņi novērtēs pēc saviem ieskatiem, bet naudu par tiem noteikti mēģinās piedzīt no Krievijas. Jāšaubās, ka krievi gribēs kaut kapeiku atdot. Jebkurā gadījumā labi, ka mūsu ģimenes īpašumi nav karā cietuši. Nav nedz rindā jāstāv, nedz pēc tam jācer un jāgaida.
*1918. gada 4. septembra ieraksts dienasgrāmatā.
