Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Šodien pilsētas laukumā satiku Planīcu Kārli, kurš nesen ar ģimeni atgriezies no bēgļu gaitām. Viņš ir labos draugos ar Anša ģimeni un bija ļoti priecīgs ieraugot mani.
Stāstīja, ka māja izlaupīta, bet vismaz jumts virs galvas. Viņš gan ir optimistisks par nākotni. Esot redzējis, kā Vidzemē zemnieki ar lieliem panākumiem un peļņu audzē linus.
Lini šajā laikā esot izdevīga kultūra, jo pārtikas rekvizitori to neuzskatot par īstu pārtiku, bet no tiem varot viegli pagatavot sviestu un grūsli.
Vidzemē šie produkti ir ļoti pieprasīti, un, pēc viņa domām, līdzīgi būšot arī Kurzemē.
Novēlēju viņam veiksmi un sarunājām vēl kādu reizi tikties. Patīkami redzēt atkal pazīstamas sejas. Šķiet, karš tomēr iet uz beigām. Tas vieš manā sirdī cerību, ka drīz arī Ansim ļaus atgriezties.
*1918. gada 10. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
