Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Visu iespējamo meža velšu vākšana ir kļuvusi par izplatītu iztikas iegūšanas veidu pilsētas nabadzīgo vidū. Meži ir gandrīz pilnībā nolasīti – ne vairs ogu, nedz sēņu, nedz riekstu. Ļaužu kustību uz piepilsētas mežiem atvieglo vāciešu mazāk strikta pieeja iebraukšanas un izbraukšanas kontrolēšanai no Rīgas.
Bet ne visi ir sajūsmā par pilsētnieku ieplūšanu laukos. Lauku saimnieki stingri raugās, lai kāds neiemaldītos viņu īpašumos. Viņiem ir slikta pieredze ar kartupeļu zagļiem, kuri jau labu laiku aplaupa laukus. Bieži zagļi ir bruņoti, tādēļ saimnieki laukus sargā ar bisēm un rungām. Tāpēc arī nejaušs sēņu lasītājs, kurš iemaldījies ne tajā vietā, riskē tikt apšaudīts.
*1918. gada 20. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
