#LV99plus: Visā Latvijā sāk sasaukt strādnieku padomes

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Brīvība un demokrātija – atkal jūtu pacilājumu gluži kā 1917. gada pavasarī. Vecie monarhi viens pēc otra tiek aizslaucīti vēstures mēslainē, bet republikānisms iet savu uzvaras gājienu pār Eiropu. Es neticēju, ka kara nobeigums izvērtīsies ar tik pozitīvu pavērsienu.

Pretstatā maniem vecākiem un citiem buržujiem, es ar sajūsmu uztveru karavīru padomju dibināšanu. Padomes ir sociāldemokrātiskas un ved ļoti demokrātisku politiku – partiju darbība ir pilnībā legalizēta, vienu pēc otra atbrīvo politisko ieslodzītos un pat runā par 1917. gadā ievēlēto pašvaldību atjaunošanu. Šķiet, vietējie vācieši ir pat nedaudz apstulbuši – viņu tik mīlētie un slavētie ķeizariskās armijas karavīri it nemaz nav bijuši muižnieku pakalpiņi.

Vācu karavīri nav vienīgie, kas veido padomes. Ir uzsākta arī strādnieku padomes organizēšana. Uz strādnieku padomi paredzēts izvirzīt pa vienam pārstāvim no katriem 100 strādniekiem. Viss patiesi demokrātiski. 1917. gada gars ir atgriezies!

*1918. gada 16. novembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti