Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Pirms pāris dienām mans paziņa Meļņika kungs, turīgs tirgotājs, aicināja ziedot naudu jaunizveidotās Ziemeļu armijas vajadzībām. Nebiju pārāk iedziļinājies politiskajās lietās ārpus Baltijas. Ziemeļu armija jeb Ziemeļu korpuss ir militārs formējums cīņai pret boļševikiem. Tā štābs ir novietots Pleskavā, un jauno militāro spēku pārsvarā veido bijušie Krievijas armijas virsnieki. Pārsvarā krievi, bet ir arī gana daudzi vācieši, latvieši, igauņi un somi.
Rīgā Ziemeļu armijas atbalstam ir atvērts birojs, kur var vai nu pieteikties dienestam, vai ziedot naudu. Mans paziņa uzstāja, lai turp dodos. Man gan pret to bija zināma rezervācija. Labāk atbalstīšu tepat Baltijas apsardzības vajadzībām izveidoto Landesvēru, nevis kaut kādus virsniekus Pleskavā ar neskaidriem nodomiem.
Ziemeļu armija gan nekur nepazuda arī pēc tikšanās ar paziņu. Šodien no kāda sava latviešu paziņas, noklausījos sašutuma pilnas sūdzības. Izrādās, šodien pa Rīgu ir lepni braukājusi kāda automašīna ar izkārtiem Krievijas karogiem. Automašīnā sēdējuši 2 augsta ranga virsnieki, kuri ir ieradušies Rīgā organizēt atbalstu tās vajadzībām. Mans paziņa norāda, ka tagad pastāvot Latvija, un krievu virsnieku attieksme esot necienīga.
*1918. gada 23. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
