Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Vietējiem vāciešiem liela sajūsma. Saņemta telegrama, ka ķeizars un Vācijas kanclers ir atzinuši jauno Kurzemes hercogvalsti. Vien neliels darvas piliens visā šajā medus mucā – ķeizars vēl nav piekritis kļūt par hercogistes monarhu. Šo lēmumu viņš vēl apdomāšot. Šāda vilcināšanās rada nelielu neizpratni.
Man jau ar interesanti. Kas tad es tagad sanāku – Kurzemes hercogistes pilsonis? Un kā tad ir ar maniem braucieniem uz Rīgu gandrīz ik dienu? Tagad sanāk, ka es šķērsoju divu valstu robežas? Protams, tagad šie prātuļojumi nav īpaši svarīgi. Nekas neliecina, ka oberosts un militārā pārvalde šo Kurzemes hercogisti uztvers nopietni. Bet nākotnē - to laiks rādīs.
*1918. gada 15. marta ieraksts dienasgrāmatā.
