Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Šodien Rīgas dome izvēlējās savus 10 pārstāvjus Vidzemes zemes padomei. Kas man šķiet interesanti, puse no pārstāvjiem ir latvieši: Krastkalna kungs, Veinberga kungs, Pēkšēna kungs, Blaua kungs un Lejiņa kungs. Visi visnotaļ cienījami latviešu pilsonības pārstāvji. Ar dažiem pat esmu attāli pazīstams.
Mani pat nedaudz pārsteidza, ka tik daudz latvieši izvēlēti pārstāvniecībai. Protams, pa daļai tas tāpēc, lai kaut nedaudz līdzsvarotu baltvācu nomācošo vairākumu. Bet tomēr, vēl pirms kara bija grūti iedomāties, ka jebkādā Rīgas domes pārstāvniecībā latvieši ieņemtu vienādu skaitu ar vāciešiem. Ironiski, ka, lai tas beidzot notiktu, Vācijai bija jāieņem Rīga.
*1918. gada 10. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.
