Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Mana neatlaidība nes panākumus. Beidzot piedabūju māti doties balsot. Vispirms viņu nedaudz nomierināja ziņas aizvakardienas ''Līduma'' numurā par nacionālās padomes atklāšanu. Beidzot varējām abi iepazīties ar notikumiem Valkā. Avīzē smalki aprakstīta pirmā padomes sēde pirms četrām dienām.
Kopumā visi atzīt, ka stāvoklis ir grūts. Bet, kas svarīgi, runas vīri uzsvēra, ka mums jāveido pašiem sava patstāvīga politika. Dižais rakstnieks Kārlis Skalbe saka, ka mums nav jāskatās uz lieliniekiem, jo mums vairāk darīšanas ar sabiedrotajiem. Dr. Gailītis teicis, ka mums jāveido sava, patstāvīga orientācija - nevis uz Krieviju vai Vāciju, bet gan uz Latviju. Visas viņu domas vētītas tam, kā autonomu Latviju izveidot.
Teicu mātei – redzi, cik diži vīri par mūsu valsti cīnās. Tev arī ir jāieliek sava artava. Mums ir jāparāda mūsu nostāja, mūsu atbalsts Latvijas idejai. Māte gan manus dedzīgos izteikumus laida gar ausīm. Viņa vairāk bija priecīga par to, ka avīzē nekas nav minēts par arestiem. Ja jau sēde varēja norisināties un par to pēc pāris dienām arī avīzē varēja pastāstīt, tad lielinieki nekādas represijas vēl nav veikuši.
Izšķiroši par labu mātes atmaigšanai bija tikšanās ar tēva draugu Skujiņu. Viņš bija Latviešu nacionāldemokrātiskās partijas biedrs un pats pirmās padomes sanākšanas dienas bijis Valkā. Tagad gan ātrāk atgriezies Cēsīs. Skujiņš teica, ka pretēji padomes bažām boļševiki viņus šobrīd pieciešot. Mātes satraukumam neesot pamata.
Nevienu no sapulces dalībniekiem nearestēšot. Par to viņš ir drošs.
Māte kļuva daudz mierīgāka un pielaidīgāka. Šodien viņa no rīta atnāca pie manis un jautāja, vai nevēlos doties viņai līdzi vēlēt. Biju izbrīnīts, teicu, ka uz skolu jādodas. Bet viņa atbildēja, ka skolu šādos svarīgos brīžos varot arī izlaist. Ejot uz vēlēšanu iecirkni, māte teica, ka nekad nebūtu domājusi, ka varētu vēlēt savā mūžā. Politika līdz šim ir bijusi pārsvarā vīriešu lieta. Bet šis gads vienās vēlēšanās.
Pie vēlēšanu iecirkņa par labu lieliniekiem aģitēja vairāki strēlnieki. Arī viss iecirknis noklāts ar lielinieku aģitācijas materiāliem.
Viss svinīgumus pagaisa un kļuva neomulīgi. Bet māte saņēmās un devās balsot. Ātri izdarījusi savu izvēli, viņa ieķērās man elkonī un teica, lai ejam ātri prom. Aina iecirknī atgrieza mātē nomāktību. Tagad viņa sāka satraukties par to, ka tēvs tik ilgi aizkavējies Valkā. Vai tik kaut kas slikts nav noticis.
*1917. gada 4. decembra ieraksts dienasgrāmatā
