Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Ierasts, ka bēgļu straumes plūst uz Kurzemi. Tomēr ir arī neliels bēgļu skaits, kas beidzot ir saņēmis tiesības Kurzemi pamest. Tie ir vidzemnieki, kurus vācu militārā pārvalde pagājušā gada augustā, gatavojot uzbrukumu Rīgā, pārcēla no frontes pierobežas apgabaliem. Evakuācijas rezultātā iztukšotie novadi līdz šim izskatījās spocīgi. Stāsta, ka ne vienas dzīves dvēseles tur nevarot ieraudzīt.
Lai gan atļauja atgriezties mājās beidzot ir saņemta, ne visi pārceltie ir priecīgi. Mājas būs nopostītas, bet lauki šāviņu pilni. Tāpat pa mežiem klīst bandīti, kuri pamestos novadus izmanto kā slēptuvi. Turpretī Kurzemē jau paspēts iekopt laukus. Un pavisam drīz jau raža. Tāpēc daļa bēgļu lūdz pagarināt tiesības uzturēties Kurzemē vismaz līdz nākamajam pavasarim.
*1918. gada 22. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
