#LV99plus: Vidzemē atgriežas uz Kurzemi evakuētie bēgļi

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Nikolajs Balašovs

45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma. 

Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

Ierasts, ka bēgļu straumes plūst uz Kurzemi. Tomēr ir arī neliels bēgļu skaits, kas beidzot ir saņēmis tiesības Kurzemi pamest. Tie ir vidzemnieki, kurus vācu militārā pārvalde pagājušā gada augustā, gatavojot uzbrukumu Rīgā, pārcēla no frontes pierobežas apgabaliem. Evakuācijas rezultātā iztukšotie novadi līdz šim izskatījās spocīgi. Stāsta, ka ne vienas dzīves dvēseles tur nevarot ieraudzīt.

Lai gan atļauja atgriezties mājās beidzot ir saņemta, ne visi pārceltie ir priecīgi. Mājas būs nopostītas, bet lauki šāviņu pilni. Tāpat pa mežiem klīst bandīti, kuri pamestos novadus izmanto kā slēptuvi. Turpretī Kurzemē jau paspēts iekopt laukus. Un pavisam drīz jau raža. Tāpēc daļa bēgļu lūdz pagarināt tiesības uzturēties Kurzemē vismaz līdz nākamajam pavasarim.

*1918. gada 22. augusta ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt