#LV99plus: Vērienīgi strādnieku streiki Vācijā un Austroungārijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Pēdējo dienu notikumi Vācijā un Rīgā ir nomākuši jebkuru citu tēmu saviesīgās sarunās. Ķeizara dzimšanas dienas svinību radīto pacilājumu un satraukumu, gaidot Kurzemes pievienošanu Vācijai, aizslaucīja ziņas par ģenerālstreiku Vācijā.

Jau iepriekš varēja šo to lasīt par streiku Austrijā. Tas gan īpašu interesi neizraisīja. Bet pēdējās dienās sāka strauji izplatīties ziņas par lielu streiku visā Vācijā. Pirmie streikotāji izgājuši Berlīnes ielās uzreiz pēc ķeizara dzimšanas dienas, un turpmākajās dienās streiks ātri izplatījies pa visu Vāciju.

Lai gan presē par šiem notikumiem vismaz sākumā bija maz kas teikts, strauji izplatījās baumas.

Ja nu arī Vācijā notiek kas līdzīgs kā Krievijā? Ja nu arī Vācija piedzīvo savu komunistu apvērsumu?

Neviens no mums līdz šim nebija nopietni iedomājies par šādu iespējamību.

Bet baumas vien turpināja pienākt un neziņa vairojās. Iepriekš visi bija tik droši un pārliecināti par Vācijas uzvaru, bet tagad visu prātos iezagās šaubu ēna. Šodiena nāca ar divējādām ziņām. No rīta tēvs avīzē parādīja, ka Vācijā streiks ir veikli noplacis. Galvenie musinātāji arestēti, un strādnieki atgriežas pie darba. Tēvs teica, ka viss šis satraukums bijis lieks. Bet tad ienāca jaunas ziņas no Rīgas. Tur sākušies komunistu nemieri un ir pat nogalinātie un ievainotie. Neziņa saglabājas.

*1918. gada 4. februāra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti