Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Šodien svarīgākā ziņa visās avīzēs ir grāfa Mirbaha slepkavība. To pavada baumu jūra. Kā Vācija reaģēs uz sava ārlietu ministra slepkavību? Kas patiesībā stāv aiz slepkavības? Vai atsāksies karš starp boļševikiem un vāciešiem?
Baumas nepalīdz kliedēt arī avīzes. Tajās grāfa slepkavībā vaino sabiedrotos. Visticamākais, slepkavību esot izplānojuši angļu slepenie dienesti, cerēdami atjaunot kara darbību starp Vāciju un Krieviju.
Ja tāds patiesi būtu bijis sabiedroto mērķis, tad tas viennozīmīgi ir izgāzies. Jo gan vācu, gan boļševiku preses izdevumi noliedz, ka slepkavībā būtu jebkā iesaistīti boļševiki.
Boļševiki gan ir atraduši citu vainīgo – eserus. Vēl revolūcijas laikā tik lielie draugi tagad kļuvuši par nīstiem ienaidniekiem. Tāpat tiek pieļauts, ka atentātu varētu būt veikuši monarhisti vai kerenskieši. Jebkurā gadījumā slepkavības veicējus sauc par sazvērniekiem, kuri gribējuši sanaidot boļševikus un vāciešus.
Neviens par grāfa slepkavību vēl nav notverts. Visi tie ir tikai minējumi, un katrs cenšas notikumus skaidrot, kā pašam izdevīgi. Kamēr vien turpināsies karš, šaubos, vai būs iespējams uzzināt patiesību par šo notikumu.
*1918. gada 9. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.