Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Līdz šim vācieši bez žēlastības apcietināja jebkuru, uz kuru krita aizdomas par lielniecisma aģitāciju. Simtiem īstu un iedomātu lielinieku ‘’viesojās’’ Citadeles cietumā, kur gaidīja tiesas lēmumu par savu tālāko likteni. Bīstamākos un vairāk nogrēkojušos nošauj, bet pārējos izsūta uz lēģeriem.
Viens no šādiem lēģeriem atrodas Pētermuižā netālu no Rēveles. Tur kopā ieslodzīti aptuveni 700 igauņi, latvieši un krievi. Kā stāsta, tad ikdienas režīms pats par sevi nebūtu tik smags. Atkarībā no darba veida, dienā jāpavada 3-5 stundas fiziskā darbā. Darbi fiziski grūti, bet paveicami.
Smagāka problēma ir pārtikas trūkums. No rīta brokastīs maizes gabaliņš ar marmelādi un kafiju. Pusdienās zupa, kurā iemaisīti kartupeļu milti, grūbas un pāris kāpostu lapas. Bet vakariņās atkal vai nu zupa, vai nedaudz maizes. Iztikas līdzekļi pavisam švaki. Igauņiem radinieki spēj sagādāt papildu pārtikas devu, bet latvieši ir pilnīgā bezizejā. Nonākt lēģerī ārpus Latvijas nozīmē lēmumu nomirt lēnā un mokošā bada nāvē.
*1918. gada 9. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
