#LV99plus: Vācijas valdība atņem pilsonību Bermonta armijā karojošajiem pavalstniekiem

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Nikolajs Balašovs

45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma. 

Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

Fakts aiz stāsta: Pēc sakāves Pārdaugavā Bermonta spēki sāka strauji irt. Vienības, kam bija uzdots sargāt frontes aizmuguri Lietuvā, atkāpās uz Vāciju. Tikmēr Vācijas valdība izdeva likumu, ka visi Bermonta armijā karojošie, kas līdz 1919. gada 11. novembrim nebūs atgriezušies dzimtenē, zaudēs Vācijas pilsonību.

Lai gan pilnīgu skaidrību gūt ir grūti, pēdējo dienu notikumi liek domāt, ka nesen dibinātās Rietumkreivijas valdības varas laiks Mītavā būs īss. Iepriekšējās divas dienas varēja vērot kā pilsētā bez mitas iebrauc vezumi un mašīnas ar ievainotajiem. Slimnīcas, skolas kā arī citas sabiedriskās ēkas ir pārpildītas ar šiem karavīriem. Tāpat teju ikviens pilsētas iedzīvotājs, kam kāda saprašana par ārstniecības lietām, nozīmēts viņu apkopšanai.

Sākotnēji paskaidrojumi no Bermonta štāba puses netika sniegti. Vien izdota stingra pavēle, ka aizliegts izplatīt kaitnieciskas baumas. Līdz šodien Mītavas iedzīvotājiem oficiāli pavēstīts, ka sācies boļševiku uzbrukums pilsētai. Bermonts sola glābt pilsētu un apgalvo, ka armijā cīņas spars vēl ir dzīvs.

Oficiālajiem apgalvojumiem netic neviens, pat ne Bermonta karavīri. Ir skaidrs, ka latvieši ir sakāvuši bermontiešus pie Rīgas, vien nevienam nav nojausmas cik smagi. Klīst baumas, ka vairākas vienības, kam bija uzdots aizsargāt Bermonta spēku aizmuguri Lietuvā, jau atkāpjas uz Vāciju, lai internētos.

Man ir izdevies nodibināt familiāras attiecības ar jaunāka gadagājuma leitnantu Andrejevu no Kellera korpusa. Tērzējot šodien, viņš atklāja cik patiesība smaga ir situācija. Īpaši zema morāle esot vācu vienībās. Līdz ar ziņām par sakāvi esot pienākusi arī vēsts, ka Vācijas valdība ir izdevusi likumu par pilsonības atņemšanu Bermonta dienestā palikušajiem kareivjiem. Vācieši jūtas nodoti. Tāpēc rupji vārdi un atriebības solījumi tiek veltīti gan latviešiem, gan sociāldemokrātu valdībai Vācijā, gan arī pašam Bermontam. Pie sakāves viņi arī vainojot krievu kareivju gļēvumu, un savstarpējās attiecības starp abu tautību vienībām kļuvušas saasinātas.

Pats Andrejevs gan īpaši galvu par savu nākotni nelauza. Kā pats vaļsirdīgi atzina, tad viņa vienība jau izlēmusi, ka labprāt padosies latviešiem. Jo sagūstītos krievus, kas solās turpināt karot pret boļševikiem, sēdinot tvaikoņos un sūtot pie Judeniča. Bermonta lieta esot zaudēta, un īstās cīņas notiekot pie Petrogradas.

*1919. gada 13. novembra ieraksts dienasgrāmatā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti