Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Ik pa laikam presē un no cilvēku stāstiem var dzirdēt par laupīšanām, kuras pastrādājuši vācu armijas formās ģērbti cilvēki. Prese laupītājus vienkārši sauc par formās tērptiem ‘’bandītiem’’. Tiek teikts, ka laupītājiem nav nekāda sakara ar vācu armiju un formas ir nozagtas.
Tomēr privātās sarunās cilvēki domā savādāk. Lielākā daļa uzskata, ka laupītāji patiesībā ir vācu karavīri. Par to liecina gan aplaupīto stāsti, gan pašu laupītāju mērķis. Viņus parasti neinteresē nauda vai dārglietas. Par upuriem viņi izvēlas lauksaimniecības un gandrīz vienmēr nozog tikai pārtiku.
Man arī šķiet, ka laupītāji ir vācu karavīri. Cik esmu runājis ar vācu karavīriem, tad top skaidrs, ka viņu stāvoklis nemaz nav tik viegls. Arī viņiem trūkst ēdiena, jo viņi kā aizmugures vienībām piederīgie nav armijas apgādes prioritāšu augšgalā. Ar kara darbības beigām austrumu frontē šeit izvietotie karavīri saņem mazāku ikdienas pārtikas devu. Atrašanās Baltijā viņiem, iespējams, pat ir smagāka kā vietējiem iedzīvotājiem. Tālu prom no mājām, svešā zemē, jādzīvo no rokas mutē.
*1918. gada 25. maija ieraksts dienasgrāmatā.
