Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Karš ir beidzies! Lai gan ir noslēgts tikai pamiers, spriežot pēc stingrajiem noteikumiem, Vācija, pat gribēdama, vairs nespēs atjaunot karu pret sabiedrotajiem. Un līdz ar Vācijas sakāvi paveras iespēja īstenot sapni par Latviju!
Jau tagad notiek steidzīga darbība, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu pagaidu valdību un uzsāktu priekšdarbus Satversmes sapulces sasaukšanai. Nacionālā padome šķiet vispiemērotākā jaunas valdības veidošanai, tomēr, kā stāsta tēvs, problēmas sagādā sociāldemokrātu neiekļaušana tās sastāvā.
Tieši šī iemesla dēļ Ulmaņa kungs jau esot no Priekuļiem devies uz Rīgu, lai klātienē piedalītos sarunās gan ar Nacionālo padomi, gan sociāldemokrātiem. Ulmaņa kunga pozīcija ir skaidra – izveidot strādāt spējīgu pagaidu valdību bez sociāldemokrātu atbalsta nav iespējams.
Lai gan Ulmaņa kungs nav Nacionālās padomes biedrs, pēdējo mēnešu laikā viņš ir iemantojis lielu autoritāti starp Latviešu zemnieku savienības biedriem Vidzemē. Popularitātes pamatā ir viņa lasītās lekcijas, neatlaidīgs darbs pabalstu vākšanā un stingrā nostāja par neatkarīgu Latviju pretstatā Baltijas valstij.
Vēl pirms izbraukšanas Ulmaņa kungs ir paspējis arī pieteikt Latviešu zemnieku savienības sapulci 15. novembrī pulksten desmitos priekšpusdienā Valkā. Ulmaņa kungs sapulcē informēšot biedrus par sarunu rezultātiem un centīšoties panākt biedru atbalstu. Tēvs ar plāno posties uz Valku. Lai gan sapulcei nebūs juridiska spēka, tēvs uzskata, ka 15. novembra lēmumiem varētu būt izšķiroša nozīme.
*1918. gada 12. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
