Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Politika atkal ir laupījusi manu brīvo laiku. Par spīti mātes iebildumiem, tēvs mani ir iesaistījis aktīvā politiskā darbībā. Esmu visīstākais pagrīdnieks, ja tā var teikt. Gluži kā gandrīz pirms gada, Satversmes sapulces vēlēšanu laikā.
Tagad gan mērķis cits, aģitēt pret parakstu vākšanu par Vidzemes pievienošanu Vācijai. Parakstu vākšana ir Vidzemes bruņniecības iniciatīva, un tās uzdevums ir parādīt Vācijas valdībai un militārajai pārvaldei, ka vietējie iedzīvotāji vēlas ķeizara aizsardzību.
Visiem labā atmiņā ir lielinieku laiki, un baroni to veiksmīgi izmanto. Ik dienas tiek ziņots par šausmu lietām no Krievijas un piekodināts, ja Vidzeme nepievienosies Vācijai, lielinieki atgriezīsies. Tāpēc netrūkst latviešu, kuri vismaz sākotnēji ideju atbalsta.
Ulmaņa kungs un daudzi zemnieku savienības biedri uzskata, ka pārāk liels vidzemnieku atbalsts var izrādīties nāvējošs trieciens idejai par neatkarīgu Latviju. Tāpēc ir jādara viss, lai kavētu parakstu vākšanas izdošanos.
Līdz gan sarunas ar pazīstamajiem, gan aizplīvuroti raksti presē. Arī ziedojumu vākšana palīdzot iestarpināt ar parakstu vākšanu saistītos jautājumus. Tomēr visefektīvākais ierocis izrādās esot Ulmaņa kunga lekcijas. Kā man tēvs vēlāk paskaidroja, tad lekcija, kuru es pagājušonedēļ klausījos, ir uzbūvēta tā, lai pat visneaptēstākajam kļūtu skaidrs – pievienošanās Vācijai patiesībā ir kļūda. Tā vietā mums ir jācīnās par brīvu Latviju. Pie šāda secinājuma nonākot gandrīz ik viens lekcijas klausītājs. Baronu lapas parakstīt gribētāju skaits sarūkot ik dienas.
*1918. gada 24. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
