Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Brīvības zūd viena pēc otras. Lai gan patstāvīga vilcienu satiksme starp Rīgu un Mītavu beidzot ir atjaunota, iespējas man to oficiāli izmantot nav. Lai brauktu ar vilcienu, gluži kā vācu laikā, ir jāizņem atļauja. Bet man kā buržujam to neviens neizsniegs.
Tas, protams, tikai oficiāli. Ja ir nauda, vietu vilcienā uz Rīgu var ‘’sarunāt’’. Šāds prieks var maksāt pat 15 rubļus. Komisāri, no vienas puses, uzņēmīgos dzelzceļa darbiniekus lādē, bet no otras - vismaz pagaidām drakoniskus sodus rūpala novēršanai nepiemēro.
*1919. gada 12. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
