Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Savās mājās es spēju baudīt modernās pasaules labumus – tekošu ūdeni un elektrību. Salīdzinot ar vairumu Rīgas iedzīvotāju, tās ir karaliskas ērtības. Nabadzīgie rīdzinieki burtiski sīkst tumsā. Un ik dienas apstākļi kļūst smagāki, dienai sarūkot ar vien īsākai.
Pat agrāk tik vienkāršs apgaismošanas veids kā sveces ir nesamērīgi dārgs. Labas sveces var maksāt pat 6 markas gabalā – vienkārša strādnieka dienas (ja ne pat divu) alga. Lētākas izvēles – Ziemassvētku svecītes – aptuveni 1 marku gabalā. Tik un tā dārgi, un apgaismošanas ziņā iespaids ir mazs. Cerības uzpildīt petrolejas lampas trūcīgajiem ar nav, jo petroleja maksā 20 markas stopā.
Kas gan atliek? Ķerties pie skaliem, gluži kā sendienās. Bet skalu izmantošana nes līdzi nesamērīgas briesmas. Tieši skalu apgaismojuma izmantošana ir par cēloni daudzajiem ugunsgrēkiem, kuri Rīgā izceļas ar šausminošu regularitāti. Tumši laiki...
*1918. gada 21. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
