Sadaļas Sadaļas

#LV99plus: Tirgotāji vairs nepieņem «Kerenska rubļus»

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Sāra Minca

Sāra Minca, 33 gadi (dzimusi 1884. gada 18. novembrī) – Sāra ir Rēzeknes veikala īpašnieka atraitne. Vīrs nomira 1917. gadā. Sārai ir trīs bērni. Bērnu apgāde ir viņas raižu centrā, tomēr viņa uztraucas arī par saviem diviem jaunākajiem brāļiem, kuri karo cara armijā. Sāras māsa dzīvo Daugavpilī. Sāra pamatā uzturas Rēzeknē.

Saziņas medijs lsm.lv vēstures seriālā #LV99plus: vēstules, ieraksti dienasgrāmatā.

Sārai ir arī savs "Facebook" profils, un viņa ar domubiedriem sazinās  "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

Kerenska rublis ir faktiski beidzis pastāvēt kā valūta. Neviens prātīgs tirgotājs vairs nepieņem Kerenska izdoto naudu. Iemesli ir vairāki. Jau pēcrevolūcijas laikā cilvēki neuzticējās jaundrukātajiem papīra rubļiem. Lai gan valdība darīja visu, lai piespiestu tirgotājus pieņemt jauno naudu par valsts noteikto kursu, lielākā daļa tirgotāju atrada veidus, kā apiet valdības rīkojumus. Attiecīgi Kerenska rubļi vienmēr bija daudz mazvērtīgāki nekā cara laika rubļi ar zelta segumu.

Pēc februāra ofensīvas vācieši centās sakārtot naudas lietas. Un, vismaz sākotnēji, mēģināja saglabāt augstu kursu arī Kerenska rubļiem. Lielākā daļa cilvēku tomēr uzskatīja, ka vāciešu noteiktā Kerenska rubļa vērtība ir pārāk augsta, tāpēc tirgotāji un valūtas mainītāji turpināja izvairīties no rubļa pieņemšanas.

Tagad, šķiet, ir pienākušas Kerenska rubļa pilnīgas beigas. Boļševiki Krievijā stingri vēršas pret bagātniekiem, kuriem ir lieli naudas uzkrājumi. Un viens no veidiem, kā tikt gala ar bagātniekiem, ir padarīt viņu naudu bezvērtīgu. Boļševikus it nemaz neuztrauc naudas vērtības strauja krišanās. Tieši otrādi, viņi to cenšas veicināt. Sekas, protams, ir jūtamas arī pie mums, it īpaši attiecībā uz Kerenska rubļiem.

Otrkārt, Ukraina, viena no retajām vietām, kur Kerenska rubļus apgrozīja samērā plaši, ir paziņojusi, ka tā izdod pati savu, jaunu valūtu. Attiecīgi arī tur vairs nevienam nav vajadzīgi Kerenska rubļi. Apkārt notiekošo redz arī vācieši, kuri, kā runā, drīzumā ievērojami samazinās Kerenska rubļa oficiālo vērtību. Kerenska rubļu laiks ir beidzies.

*1918. gada 22. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt