Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: Pāvela Bermonta vadītā valdība finanšu trūkumu risināja, masveidā drukājot savu naudu, kas momentā radīja hiperinflāciju, sagraujot ekonomiku pārvaldītajās teritorijās.
Skan jau vareni - Rietumkrievijas valdība. Vien pati tā vakaru Krievija tāda maziņa – pat ne visa Kurzeme aptverta. Valdījumu apmēri gan netraucē ik dienas papildināt valdītāju rindas. Bermonta štābs aug dienu no dienas, un katrs, kas prot par krievu uzdoties, dabū tur amatu.
Arī mani mudināja iet kļūt par jaunās valdības ierēdni. Pie citiem apstākļiem labprāt arī ietu pakalpot cīņā pret boļševikiem un par labāku, demokrātisku Krieviju. Diemžēl Bermonta valdību nespēju uztvert nopietni. Tur valda absolūta nekompetence, un pat vietējie vācieši, kas pirms tam ar nelielām cerībām raudzījās uz notikumiem, ir neapmierināti. Situācija ir daudzkārt sliktāka nekā zem Vācijas armijas vai latviešu pārvaldības. Pat ne gluži absurdu neģēlību lielo ideju vārdā kā zem boļševikiem, vienkārši daudz muļķības.
Piemēram, Bermonta finanšu padomnieki ir nolēmuši risināt naudas trūkumu, sadrukājot jaunu. Svaigi radīto naudu izmaksā algā karavīriem un jaunizceptajiem ierēdņiem. Bet tie, protams, neko vairs nevar nopirkt, jo lielākā daļa veikalu vienkārši stāv aizslēgti. Tas tāpēc, ka ar likumu oficiāli atļauts vien pieņemt šo valūtu, kuras vērtībai neviens netic, un vienkāršāk ir oficiāli aizvērt savu tirgotavu. Ja gribi dabūt ko ēdamu, personīgi jāpazīst veikalnieks un jāmaina ar barteri vai jāpiedāvā īstā nauda – rubļi vai markas. Tikmēr Rietumkrieviejas valdībai viss vienalga – turpina drukāt savu naudu un algot jaunus ierēdņus, kas bieži ir no frontes aizbēgušie karavīri.
*1919. gada 27. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.