Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Vēlējos iegādāt jaunu apgaismas iekārtu mājoklim, bet tirgū ir pieejams vien visnotaļ nožēlojama iekārta – tā dēvētas karbīda lampas. Mūsu tirgū pārdotās karbīda lampa ir labs piemērs izgudrojumiem, kas rodas sastopoties kara laiku trūkumam un cilvēku izdomai.
Lampu veido 2 tukšas konserva bundžas, sastiprinātas viena uz otras. Apakšējā ievieto karbīda akmeni. Bet augšējā ir paredzēta kā ūdens rezervuārs. Tās vidū ir izurbts caurums, kuru aizpilda ar korķi. No korķa piesūcināto ūdeni ar diega palīdzību novada uz karbīda akmens.
Ūdenim saskaroties ar karbīdu rodas ķīmiska reakcija, kuras rezultātā izdalās degoša gāze. Gāzes izvadei apakšējā bundžā iestiprina stikla trubiņu. Pa trubiņu izplūstošo gāzi aizdedzina, iegūstot nelielu patstāvīgu liesmu istabas apgaismošanai.
Šāda iekārta maksā padārgi – 5-10 rubļus. To vēl varētu pieciest. Bet daudz nepatīkamāka ir nedrošība. Ja liesma nodziest, bet ūdens turpina saskarties ar akmeni, telpā var viegli uzkrāties degošā gāze. Un tad pastāv risks izraisīt smagu uguns nelaimi.
*1918. gada 29. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
