#LV99plus: Tirgotāji atsakās pieņemt Latvijas rubļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.

Adrejam ir arī savs "Facebook" profils.

Fakts aiz stāsta: Sākotnēji daudzi tirgotāji atteicās pieņemt jaunieviestos Latvijas rubļus. Tas radīja nopietnas problēmas valsts algotajām personām, tostarp karavīriem.

Grūti noticēt, bet es kā karavīrs dzīvoju Rīgā. Ikdiena paiet sardzes pienākumos, bet ir arī brīvais laiks. Un par to visu es saņemu naudu. Vien ir problēma. Lielākā daļa tirgotāju neņem pretī jauno Latvijas naudu. Mums ar biedriem ir jāuzstāj un pat jādraud, lai varētu nopirkt iekāroto. Īpaši grūti ir nopirkt kādu pārtikas produktu. Nedz zemnieki, nedz pārdevēji jaunajai naudai netic, un pat draudi ar rakstiskām sūdzībām un arestu viņus nebiedē. Vien nolamā mūs par puišeļiem un sūta uz nepiedienīgām vietām.

Labāk iet ar kinoteātru apmeklējumiem. Piesieti noteiktai vietai, kinoteātru īpašnieki nevar būt pārāk klīrīgi. Līdz ar to pēdējā mēneša laikā sanācis redzēt ne vienu vien vācu melodrāmu. Diemžēl neko citu, kārtīgu jaunekļu gaumei atbilstošāku jau nerāda. Bet ir arī gaišā puse šādam repertuāram – vācu ekrāna dīvu piedzīvojumi piesaista arī jaunkundžu uzmanību.

*1919. gada 14. augusta ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti