Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Tēvs, kurš tagad ar lielu vērību ir iegrimis vācu preses izdevumos, stāsta, ka kara neskartajā Spānijā notiekot briesmu lietas. Tur plosoties kāda neparasta slimība. Esot saslimuši jau 8 miljoni Spānijas iedzīvotāju.
Slimība nav žēlojusi arī Spānijas karali Alfonso XIII un vairākus viņa valdības svarīgākos ministrus. Karalis un augstās amatpersonas esot ļoti smagi slimas, kā rezultātā valdības darbs esot praktiski apstājies. Ir pienācis patiesi drūms laiks, ja pat neitrālās valstīs cilvēki nevar dzīvot mierīgu dzīvi. Bet ārpus cilvēciskas līdzjūtības, mums Baltijā Spānijas problēmas šķiet tālas un svešas.
*1918. gada 12. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
