#LV99plus: Šogad jau 6000 rīdzinieku pārcēlušies dzīvot uz Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Jau rīt sešos no rīta vairāk nekā 500 cilvēku pulcēsies Rīgas preču stacijā, lai ar vilcienu izbrauktu uz Krieviju. Kā stāsta, tad pēdējo mēnešu laikā uz Krieviju ir izbraukuši jau 6000 cilvēku. Un nekas neliecina, ka rītdienas brauciens būs pēdējais.

Presi pārpludina stāsti par šausmām Krievijā, tomēr cilvēki tiem netic. Posts tepat, Rīgā, ir skaidri redzams. Bet par darba iespējām Krievijā klīst dažādi nostāsti. Un, patiesi, ne visiem bēgļu gaitas izvērtās pa traģēdiju. Netrūkst tādu, kuriem Krievijā izdevās iekārtot tīri labu dzīvi. Ir pat tādi nesen dzimtenē pārnākušie, kuru materiālais stāvoklis Krievijā ir uzlabojies. Ar darbu un izveicību latvieši sev izveidoja veiksmīgas rūpalas dažādās Krievijas pilsētās. Viņi iekrāja sev kapitālu un tagad, pārbraukuši mājās, var vai nu mierīgi pārlaist grūto laiku vai pat atvērt savus veikalus un restorānus.

Tāpat savu artavu ieliek lielinieku aģitatori. Viņi stāsta, ka jau tagad Ļeņins Krievijā ir radījis visīstāko leiputriju. Vien vācieši to slēpj, jo baidās no revolūcijas. Rezultāts ir acīm redzams – uz Krieviju izbrauc tieši strādnieki, pie kuriem lielinieku ietekme ir vislielākā.

Diemžēl, visticamāk, izbraucējus sagaidīs liela vilšanās. Viņi neklausās mājās pārbraukušajos, kuri stingri piekodina nebraukt uz Krieviju. Izmisums ir liels, bet Krievija šķiet kā viegli aizsniedzams glābiņš.

*1918. gada 30. septembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti