#LV99plus: Šodien pēc vecā kalendāra atkārtoti svin Jāņus un Līgo svētkus

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Šodien gandrīz visi Rīgas dārzi ir aizņemti ar sabiedriskiem pasākumiem. Jau otro reizi triju  nedēļu laikā tiek svinēti Līgo svētki un Jāņi. Notiek teātra izrādes, koncerti, dejas un visdažādākie cita veida izklaidējoši pasākumi.

Rīkotāju aprēķins ir skaidrs, daudzi turīgākie rīdzinieki, kas bija izbraukuši svinēt Jāņus ārpus Rīgas, tagad ir atpakaļ. Tāpēc ir lieliska iespēja izmantot to, ka pēc vecā kalendāra Jāņi iekrīt svētdienā.

Pasākumi, protams, ir organizēti tā, lai izdabātu turīgo latviešu pilsoņu gaumei. Zaļumu ieskauti, viņi var patverties no apkārt valdošā trūkuma. Pie tam daudzi pasākumu organizatori sola vismaz daļu no ienākumiem ziedot labdarībai. Tas vēl vairāk nostiprina apmeklētāju pašapmierinātību.

Tomēr pēdējā laikā dzirdētās ziņas vieš šaubas, ka visi labdari pildīs savus solījumus. Kā runā, tad vismaz daļa rīkotāju tikai stāsta, ka ziedos naudu labdarībai. Tas darīts tāpēc, ka šādā veidā ir vieglāk gan dabūt atļauju izklaides pasākumu organizēšanai, gan piesaistīt apmeklētājus. Bet patiesībā nabagi nesaņem ne kapeikas. Tāda, lūk, kapitālistu nelietība.

*1918. gada 7. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti