Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Skolēna revolucionārajai pārliecībai ir jāmaterializējas revolucionārā darbībā. Un kas gan var būt labāka izpausme revolucionārai darbībai kā sapulces? Visam tagad ir nepieciešamas padomes, un padomju vienīgā darbības forma ir sapulces.
Tagad skolās veido pat skolēnu padomes, kurām ir jāsasauc skolēnu pilnsapulces.
Šodien arī mūsu skolā tādu sasauca, un visiem šī sapulce, protams, ir jāapmeklē.
Sapulcē visu iniciatīvu uzņēmās abi lielinieku ieceltie skolotāji, kā arī pāris entuziastu no mūsu vidus. Abi skolotāji pieskatīja, lai pasākums norisinās atbilstoši revolūcijas garam, bet skolēni-aktīvisti sniedza kvēlas, ideoloģiski pareizas runas.
Kā svarīgāko punktu mūsu jaunie runas zēni izvirzīja prasību iesaistīt skolēnu pārstāvjus pedagoģiskajā darbā. Turpmāk skolēnu pārstāvjiem esot jāvar piedalīties visās pedagoģiskajās sēdēs, turklāt ne kā novērotājiem, bet gan pilnvērtīgiem biedriem ar balsstiesībām. Šo nepieciešamību radot revolucionārā laikmeta atnākšana. Mēs esot skolu proletariāts, un mūsu rokās esot jābūt varai pār savu izglītību.
Biju gaidījis, ka dos mums vārdu arī plašākām diskusijām. Bet lielinieki-skolotāji parūpējās par to, lai pēc runām mēs raiti virzītos uz sapulces noslēgumu. Tajā mums bija vienbalsīgi jāpieņem deklarācija – mēs, skolēni, pieprasām iesaistīšanu pedagoģiskā darba organizēšanā.
*1918. gada 8. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
