Andrejs Kalniņš
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99plus - ieraksti dienasgrāmatā.
Adrejam ir arī savs "Facebook" profils.
Fakts aiz stāsta: Cīņa pret Bermonta spēkiem apvienoja visplašāko Latvijas sabiedrību. Vairākas no miera laika organizācijām, tostarp arī skauti, piedāvāja savu palīdzību, piedaloties kārtības uzturēšanā, aprūpējot ievainotos, vācot ziedojumus u.c. veidos.
Ar rotas puišiem bijām iegrimuši dzīvās sarunās savā brīvajā pīppauzes brīdī, kad pēkšņi saklausījām skaļu dziedāšanu. Skanēja kā no zēnu kora. Ieintriģēti izgājām uz Nikolaja bulvāra aplūkot dziesminiekus. Tur pa ielu, sastājušies kolonnās, maršēja skauti. Pēc skata jaunākajiem knapi desmit, vecākajiem labi ja 14 gadu. Pašā priekšā lepni izslējies mazais karognesējs.
Pētījām un domīgi spriedām, nebūs tak tik traki mums ģenerāļi, ka sūtīs šos mums palīgā. Jā, vecākajiem ir tikpat daudz gadi, cik pašiem jaunākajiem bija Cēsīs. Bet pārējie skauti šajās rindās krietni jaunāki.
Jau atpakaļ ierakumos izstāstījām komandējošam virsniekam par redzēto. Viņš par situāciju bija labāk informēts, norādīja, ka gluži uz fronti skauti nedosies. Bet militāro mācību gan izies visi, tostarp paši mazākie. Pēc apmācības skauti palīdzēs milicijai uzturēt kārtību Rīgas ielās. Tā, lūk, katrs var savu artavu sniegt!
*1919. gada 30. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.