Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Šodien no Ganību dambja preču stacijas izbrauca vairāki tūkstoši lietuviešu. Rīgas lietuviešu biedrības jau kādu laiku organizēja parakstu vākšanu tiem, kas vēlas atgriezties Lietuvā. Solījums skaidrs, tagad dzimtene ir kļuvusi par brīvu valsti un ik viena īsta lietuvieša pienākums ir atgriezties mājās.
Un cilvēki to labprāt dara. Es domāju, tas gan nav patriotisma dēļ. Līdz šim visi tīri labi dzīvojuši Rīgā un It nemaz neraud par grūtajiem apstākļiem. Zinu, ka ir pat tādi, kas Rīgā nodzīvojuši 20 un vairāk gadus. Iemesls ir cits – Rīgā dzīve ir kļuvusi pārāk grūta. Tikai paši turīgākie vai spekulanti var palikt pilsētā. Pārējiem jābēg prom.
Pati izbraukšana bija vesela procedūra. Cilvēki jau Ganību dambī vācās pāris dienas iepriekš. Ar visām mantām, bērniem un dzīvniekiem. Pilnīgi jauns ciemats tur izveidojās. Iekraušana vilcienos sākās agri no rīta. Tagad vien pret vakaru, beidzot viss ir nobeigts un lietuvieši izbrauca uz Lietuvu. Bet Rīga tikmēr paliek ar vien tukšāka un tukšāka.
*1918. gada 9. maija ieraksts dienasgrāmatā.
