Neciešami, cik lēni pie mums nonāk ziņas no frontes otras puses.
Šodien Petrogradā vajadzētu sākties Satversmes sapulces pirmajām sēdēm. Bet, kamēr es par to kaut ko uzzināšu, paies vismaz pāris dienas. Un arī tad notikumi būs atspoguļoti caur vācu preses sagrozīto skatpunktu.
Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs Academia Petrina. Kad skolu evakuēja 1915. gadā, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils un viņš par diskusiju platformu šiem notikumiem un 1917. un 1918. gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Bet, kamēr Petrogradā norisinās lielā vēsture, pie mums turpinās kara laika nejēdzību uzvaras gājiens. Vakar stājās spēkā Rīgas pārtikas valdes jaunie noteikumi par pārtikas preču cenām. Šim labi domātajam rīkojumam vajadzēja padarīt pārtikas preces pieejamākas visiem, nosakot tām augstāko iespējamo cenu. Bet, protams, pārtikas valde panāca pilnīgi pretējo.
Šodien visi Rīgas pārtikas veikali kā izslaucīti. Vairs pat nav tas mazumiņš, ko agrāk varēja nopirkt.
Veikalnieki labāk pietaupa savu preci vai uzreiz pārdod spekulantiem, kas izmanto iespēju, lai melnajā tirgū uzsistu cenu. Man bija izdevies tikt pie labām pārtikas kartiņām un biju plānojis Emīlijai kādu ēdamlietu atvest, bet nu vairs nekā. Ja vien nesākšu ķert rokās spekulantus, neko labu man nedabūt.
*1918. gada 18. janvāra ieraksts dienasgrāmatā.