Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Šodien pa ilgiem laikiem biju baznīcā. Pie šī apmeklējuma vainojama ir māte. Trešdien pēcpusdienā viņa ieradās mājās ļoti apmierināta. Apmierinātības iemesls - trīs biļetes uz Lielās Piektdienas garīgo koncertu Sv. Jāņa baznīcā. Gribēju viņai atteikt – neesmu ticīga un neatbalstu iešanu uz baznīcu -, bet bija skaidrs, ka tas māti apbēdinātu. Pēdējā laikā esam atsākušas runāt, un šo kontaktu žēl pazaudēt. Tā kā tas nav gluži dievkalpojums, bet gan koncerts, piekritu.
Pats koncerts, ja piever acis uz reliģisko tematiku, bija visnotaļ baudāms. Uzstājās operas solisti, tostarp dziedātāja Ada Benfelde, kurai bija atvēlēta vakara lielākās zvaigznes loma. Pāvula Jurjāna vadītais Operas teātra orķestris nodrošināja augstas klases izpildījumu. Repertuāra pamatu veidoja vācu un krievu garīgās mūzikas klasika, bet bija iekļautas latviešu komponistu dziesmas. Lielu sajūsmu izraisīja Jāzepa Mediņa dziesmu izpildīšana.
Koncerta publiku veidoja latviešu pilsonība, un maniem vecākiem atrasties šeit bija goda jautājums. Pēc koncerta varēja dzirdēt, ka daudzi labprāt pārmin vārdu par jaunākajām politikas aktualitātēm. Būtu labprāt pateikusi kādu skarbu vārdu šiem nopietnajiem vīriem, bet vecāku dēļ izlēmu turēt mēli aiz zobiem. Ļāvu viņiem izbaudīt vakaru.
*1918. gada 29. marta ieraksts dienasgrāmatā.
