Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Pakāpeniski sāk atdzimt latviešu grāmatniecība. Izdevēji jau ir sākuši izdot jaunas mācību grāmatas latviešu valodā. Tomēr vismaz pagaidām pietrūkst nopietnāku projektu. Tāpēc ir atsākušas runas par Latviešu konversācijas vārdnīcas pabeigšanu.
Ja nebūtu sācies karš, vārdnīca, visticamāk, jau būtu pabeigta. Neizdots palika vien nieka pusotrs burts. Ar pēdējo izdoto burtnīcu bija aprakstīti visi vārdi līdz pat pusei no burta ‘’W’’. Tagad vairs atlikusi tikai otra puse no vārdiem, kas sākas ar burtu ‘’W’’, un viss burts ‘’Z’’.
Savas nacionālās enciklopēdijas pabeigšana ir svarīgs solis, lai kļūtu par pilnvērtīgu Eiropas kultūras tautu. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi latviešu pilsoņi uzskata, ka ar enciklopēdijas nobeigšanu nedrīkst vilcināties. Pat neskatoties uz dārgajām izdošanas izmaksām, sava enciklopēdija būtu papildu arguments pret tiem, kas nievā latviešu tiesības uz savu vietu zem saules.
Tāpat enciklopēdijas izdošana ļaus nodarbināt izglītotākos latviešus, maksājot tiem honorārus par rakstu sagatavošanu. Samaksa par darbu šobrīd ir liela veiksme. Akadēmiski izglītotajiem latviešiem būs iespēja iegūt papildu ienākumu avotu un vismaz nenīkt pusbadā.
*1918. gada 27. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.