#LV99plus: Rīgas ielās izkaisītās skrejlapās draud izrēķināties ar turīgākajiem pilsoņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Šorīt Vērmanes parkā uz ietves nomītu ieraudzīju savādu skrejlapu. ‘’Asinssūcēji - kapitālisti un baroni! Piesargāties! Jūsu laiks drīz pienāks!’’ Zemāk izklāstīts, kā proletariāts sacelsies un atriebība ķers ikvienu, kam līdz šim strādniecības ciešanas ir bijušas svešas.

Paejot pāris soļus tālāk, ieraudzīju vēl vienu nomestu proklamāciju. Tajā rakstīts par mocekli Karlīnu, kuru vācieši ir iespundējuši Citadeles cietumā un tagad briesmīgi spīdzinot. Viņa cietumā esot tik nežēlīgi sista, ka pārējie cietumnieki solidarizējušies ar biedreni un pieteikuši bada streiku.

Līdzīgas skrejlapas bija manāmas vēl šur tur, izkaisītas pa parka ietvēm. Izejot jau ārpus parka, redzēju, kā sētnieks cītīgi noplēš lielinieku uzsaukumus no afišu staba. Lielinieku darbības turpina augt sparā. Tik neslēptu lielinieku aģitāciju Rīgā vēl nebiju redzējusi. Vai viņi cer uz drīzu vācu armijas atkāpšanos?

*1918. gada 30. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti