Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Varbūt labi, ka šīs dienas neesmu varējis braukt uz Rīgu. Gan avīzes, gan baumotāji ziņo par vairākiem mirušajiem. Esot gan nošauti demonstrētāji, gan arī boļševiki atriebjoties esot nošāvuši gan kādu pilsoni, gan karavīrus, gan policistus.
Lai novērstu turpmākas nekārtības, tagad ir izdoti jauni, stingri rīkojumi.
Izsludināta komandantstunda – pēc deviņiem vakarā uz ielas vairs neviens nedrīkst atrasties.
Tāpat arī visiem sabiedriskiem pasākumiem obligāti jābeidzas līdz šim laikam. Līdz turpmākiem rīkojumiem ir aizliegtas visa veida sapulces un sanākšanas.
Sodi arī visnotaļ bargi. Privātpersonas par noteikumu pārkāpšanu var dabūt vai nu naudas sodu līdz 1000 rubļiem, vai arī cietumsodu līdz 5 mēnešiem. Bet visas organizācijas, teātri, kafejnīcas u. c. iestādes, kas nepakļausies jaunajai pavēlei, var tikt slēgtas uz visiem laikiem.
*1918. gada 5. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
