Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Visi man zināmie tabakas smēķētāji gaužām saīguši. Līdz šim vēl viss vēl esot bija daudzmaz ciešami. Armijas vajadzībām bija uzkrāts diezgan daudz tabakas. Tagad krājumi beigušies un Rīgā ir sācies tabakas deficīts.
Tabakas cenas, protams, ir uzkāpušas debesīs. Līdz pat septiņām reizēm augstākas nekā pirms pāris mēnešiem. Turīgākie un sirdīgākie pīpmaņi to vēl varētu pieciest. Bet problēma tā, ka, pat ja ir nauda, nav īsti kur nopirkt kāroto tabaku. Un, arī ja izdodas nopirkt, bieži jāsamierinās ar ļoti zemas kvalitātes tabaku.
*1918. gada 4. maija ieraksts dienasgrāmatā.
