Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs Academia Petrina. Kad skolu evakuēja 1915. gadā, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils un viņš par diskusiju platformu šiem notikumiem un 1917. un 1918. gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Neizpratnē skatījos viņam virsū. Kā var nebūt nozīmīgākā vācu avīze? Vai kāda cenzūra ieviesta? Avīžu tirgotājs mani nomierināja, sakot, ka cenzūra šoreiz nav pie vainas. Rīgā esot sācies burtliču streiks. Un,
kamēr burtliču prasības netiks izpildītas, Rīgā neiznāks neviens preses izdevums.
Pašam avīžniekam streiks it nemaz neejot pie sirds. Ja tas ievilkšoties, tad viņa ienākumi būs ievērojami apcirpti. Vienīgie, kas varot berzēt rokas, esot provinciālo "Dzimtenes Ziņu" izdevēji. Šajās dienās viņi būšot vienīgie, kas varēšot pienācīgi ātri nogādāt savas ziņu lapas uz Rīgu.
*1918.gada 19.decembra ieraksts dienasgrāmatā