Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Rīgā parādījušās jaunas, apņēmīgas sejas. Tie ir Dzelzsdivīzijas karavīri. Viņi ir jauniesauktie no Vācijas un pēc paskata ir pilnīgs pretstats bēgošajiem vācu karavīriem. Stalti, disciplinēti vīri, ar kuriem labāk nejokot. Vēl nopietnāku skatu padara viņu bruņojums, daudzi nēsā līdzi rokas ložmetējus. Kā stāsta, tad tie nāk no Sturmbataillon – vācu armijas lepnuma un pretinieka bieda -, bezbailīgajām triecienvienībām, kas lauzās caur ienaidnieku rindām, piekopjot jauna veida taktiku. Mierinājumu rada doma, ka boļševikiem šie vīri varētu būt pārāk ciets rieksts.
*1918. gada 12. decembra ieraksts dienasgrāmatā.
