Sadaļas Sadaļas

#LV99plus: Rīdziniekus vervē darbam Vācijā

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Torņa ielā atvērta jauna iestāde – Vācu strādnieku centrāle. Biroja mērķis ir vervēt latviešus darbam Vācijā. Sola labāku algu un vairāk pārtikas. Tāpat biroja darbinieki parūpēšoties par to, lai strādnieki varētu sapelnīto droši sūtīt atpakaļ mājās savai ģimenei.

Kā noprotu, tad daudzus piedāvājums vilina. Izklausās jau ļoti labi. Būs gan darbs, gan nauda, gan pārtika. Tieši tas, kā Rīgā strādniekiem šobrīd trūkst visvairāk. Bet es esmu skeptiska. Darbs, protams, būs, varbūt arī kaut ko samaksās, bet ēdiens, visticamāk, nebūs.

Esmu runājusi ar pāris vācu karavīriem, kuriem simpatizē sociāldemokrātija un kuri nemēģina visu stāstīt caur samākslotu patriotismu. Viņi stāsta, ka Vācijā ar pārtiku neiet labāk kā Latvijā. Spriežot pēc tuvinieku vēstulēm, situācija varbūt pat ir vēl dramatiskāka. Tāpēc neticu, ka latviešu strādniekiem tur kāds dos ēst vairāk nekā pašiem vāciešiem.

*1918. gada 19. maija ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt