Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Vācu pārvaldes iestādes plāno ieviest vērienīgu izglītības reformu attiecībā uz zemāko klašu izglītību. Turpmāk latviešu un igauņu bērni tautskolās varēs mācīties gandrīz vai pilnībā tikai savā dzimtajā valodā.
Vienīgā saskarsme ar svešvalodām būs vācu valodas stundas. Mērķis ir nodrošināt, lai bērni, beidzot tautskolu, kas atkarībā no mācību ilguma ir 9-13 gadi, spētu saprast un sarunāties vācu valodā. Citādi pamata valoda būs latviešu un igauņu.
Tāpat mainīts tiks skolu uzturēšanas veids. Turpmāk naudu skolu darbībai dos nevis pagasts, bet gan apriņķis. Reformas īstenotāji cer, ka šādā veidā būs iespējams skolu darbības finansēšanā iesaistīt turīgos lielgruntniekus, kuru bērni parasti neizmanto tautskolas un kuri tāpēc varēja nedot savu naudu tautskolu darbības nodrošināšanai. Tagad tautskolas naudu saņems no kopējā apriņķa budžeta.
*1918. gada 21. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.
