Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Tēvs ir iegrimis dziļās pārdomās par to, kādai būtu jābūt latviešu uzņēmīgāko runas vīru rīcībai. Kā noprotams, tad latviešu pilsonības politiķi nevar vienoties, kādai būtu jābūt attieksmei pret Vāciju. Strīdi ir tik dziļi, ka pat atsevišķu Zemnieku savienības nodaļu iekšienē vienprātību panākt nevar.
Ir izveidojušās divas grupas latviešu vidū – aktīvisti un pasīvisti. Aktīvisti, kā noprotams no nosaukuma, uzskata, ka latviešiem ir aktīvi jāsadarbojas ar Vāciju. Viņi ir pārliecināti, ka Vācija gūs drīzu uzvaru karā. Tāpēc labāk ir sadarboties tagad, lai uzlabotu latviešu pozīcijas pēc kara beigām jaunajā Baltijas valstī.
Turpretī pasīvisti iestājas par pasīvas opozīcijas uzturēšanu pret jauno varu. Viņi uzskata, ka, ja tas ir iespējams, latviešiem nevajadzētu sadarboties ar vāciešiem jebkādu nākotnes plānu realizācijā. Iemesli, kāpēc pasīvisti ir pret sadarbību ar Vāciju, ir skaidri. Pirmkārt, ļoti nepatīkams ir Brestļitovskas līgums. Tas ir atdalījis Latgali no pārējās Latvijas, un latviešu tautai tā ir liela traģēdija. Otrkārt, daudziem vācieši diez ko nepatīk, un viņi raugās ar lielām aizdomām gan uz varas iestāžu darbību, gan vietējo baltiešu aktivitātēm. Ir arī neliela daļa, kura turpina saglabāt lojalitāti pret Krieviju un uzskata, ka lieliniekiem nebija nekādu tiesību slēgt ar vāciešiem miera līgumu. Lojālisti sadarbību ar vāciešiem sauc par nodevību.
Abas puses viena otru zākā. Aktīvisti sauc pasīvās pretestības piekopējus par muļķiem, kuri grauj latviešu tautas izredzes pēc kara Eiropā. Ja latvieši paši neiesaistīsies jaunās Baltijas valsts veidošanā, tad baltieši gan to izdarīs. Pie tam visu pēc sava prāta.
Pasīvisti pretī liek, ka vācieši ir viltīgi un viņiem tāpat ir vienalga par latviešiem. Pie tam nemaz nav tik skaidrs, vai Vācija karu vispār uzvarēs. Ja Vācija karu zaudēs, tad būs muļķīgi, ka latvieši ar lielu aizrautību ar viņiem sadarbojušies.
Tēvam nepatīk, ka latvieši atkal strīdas. Viņš saka, ka vislabākā būtu skaidra vienota nostāja. Tad varētu mēģināt panākt to, kas latviešiem visvairāk nepieciešams. Bet šādi beigās ir ne šis, ne tas.
*1918. gada 10. maija ieraksts dienasgrāmatā.
