Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Lai gan pagaidu valdība, Dzelzsdivīzijas runas vīri un Landesvēra pārstāvji solās boļševikus apturēt vēl pirms Rīgas, ticība ir maza. Visapkārt valda panika, Mītavi pārpludinot bēgļiem no Rīgas un Vidzemes, kuri vēlas doties tālāk uz Liepāju.
Tāpat pēkšņi vērtību ir atguvuši cara un Kerenska rubļi. Ja iepriekš ik viens centās no tiem tikt vaļā kā vien mācēdams, tad tagad visi vēlas tos iegūt. Tā ir skaidra liecība cilvēku neticībai pagaidu valdības un vācu karavīru spējai apturēt boļševikus, jo ienākot boļševikiem rubļi atkal būs derīgs maksāšanas līdzeklis.
Pats uz brīdi ļāvos satraukumam, izejot pastaigā šajā pēcpusdienā. Iegrimis domās, gāju caur stacijas parku, kad pēkšņi mani iztraucēja šāvienu skaņas, Tās nāca no stacijas puses. Jau kādu laiku uz ielu izskaitītās lapelēs bija solīts, ka Mītavu pārņems boļševiki sacelšanās. Varbūt tā ir sākusies?
Šāvienu apmaiņa ilga kādas 10 minūtes un tad apklusa. Kā vēlāk uzzināju, tad boļševiku grupiņa bija mēģinājusi uzbrukt stacijai. Bet bruņotie dzelzceļa darbinieki uzbrucējus atsituši. Tāpat atsevišķos posmos esot sabojātas dzelzceļa sliedes starp Rīgu un Mītavu, bet plašāka boļševiku sacelšanās ir izpalikusi. Vismaz pagaidām valda miers.
*1918. gada 29. decembra ieraksts dienasgrāmatā.
