Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Pēc vāciešu ienākšanas krievu valoda gandrīz vai pilnībā pazudusi. Es pat nezinu, kur lai tagad liekos. Vācu valodu nemāku, latviešu valodu nemāku, jidišu nemāku. Vien tik, cik nedaudz franču valodu esmu ielauzusi, bet tā nepalīdz.
Labi, ka Aleksandra ir palikusi. Viņa labi vācu mēli pārvalda un uzņēmusies pār mums, agrākajām kara māsām, aizbildniecību. Vakaros viņa mums pārlasa jaunumus no vācu preses, lai varam zināt, kas pasaulē notiek. Īpaši mani satrauc ziņas no Krievijas.
Vācu avīzes ar lielu tīksmināšanos raksta par slikto stāvokli Petrogradā. Ja tic tam, kas tajās rakstīts, situācija gaužām slikta. Varu ielās pēc tumsas esot pārņēmušas padibenes. Matroži, dezertieri un agrākie cietumnieki veidojot organizētas bandas, kas sirojot pa turīgo ļaužu rajoniem. Pieprasot ‘’nodokli’’ un visu, ko var aiznest, pasludinot par ‘’tautas īpašumu’’. Draudot arī izcelties bads, bet uz visa tā fona tie, kam vēl nauda, notriecot to līdz pēdējam. Īsti apokaliptiskas ainas.
Aleksandra gan mūs mierina, lai neticam visam, kas rakstīts. Vāciešiem jāstāsta, cik viss tur tik slikti, lai gan pie mums ar ne viss ir labi. Pārtikas trūkums arī pie mums jūtams, un šobrīd dzīvojam no vācu žēlastības – tik, cik mums izsniedz caur kartītēm. Tas gan ilgti tā nebūs, jo vajag mums darbu atrast. Esam mēs pilnīgā bezizejas situācijā.
*1918. gada 23. marta ieraksts dienasgrāmatā.
