Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Šorīt Vērmanes dārzā pie manis pienāca labi ģērbta vecāka kundze. Sākotnēji domāju, ka kundze ir kāda laikus neatpazīta paziņa, kas nāk sasveicināties. Tomēr nē, viņa kautrīgi lūdza iedot vismaz pāris kapeikas maizītei. Apmulsu, parasti ubagi ir noskranduši, bet, kad kundze jau griezās uz citu pusi, uzrunāju un iedevu 2 rubļus.
Kā vēlāk pēcpusdienā, runājot ar citiem skolotājiem, uzzināju, labi ģērbtas ubadzes ir nesena, bet izplatīta parādība. Izmisums un trūkums ir liels. Daudzi agrāk pārtikuši vecāki cilvēki bez bērniem ir jau paspējuši izpārdot visu savu iedzīvi par grašiem un tagad ir spiesti ķerties pie galēja izmisuma gājiena - lūgt no svešiniekiem naudu.
*1918. gada 8. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
