#LV99plus: Pasākumu rīkotāji kūtri autoratlīdzību izmaksāšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Par spīti karam un trūkumam, dažādu saviesīgu pasākumu Rīgā šovasar netrūkst. Ik nedēļas nogali gandrīz visi Rīgas parki ir aizņemti ar dažādām svinībām. Parasti to centrā ir kāda teātra izrāde, slavenu aktieru monologi vai koncerti. Viss, lai tik novirzītu domas no drūmās ikdienas.

Tomēr bēgšana no ikdienas nav vienīgā problēma. Uz nesmukumiem, kas saistīti ar pasākumiem, ar atklātas vēstules palīdzību norāda teātra darbinieks Kārlis Brīvnieks. Izrādās, lielākajā daļā gadījumu pasākumu rīkotāji nav lūguši autoriem atļauju izmantot viņu darbus, nemaz nerunājot par honorāru izmaksāšanu. Grēkojot pat tādas cienītas iestādes kā Rīgas Latviešu biedrība.

Miera laikos man kā pārliecinātai sociālistei visa šī ņemšanās liktos kā buržuāziska niekošanās. Bet pašreizējos apstākļos man jāpiekrīt Brīvniekam. Radošiem cilvēkiem stāvoklis jau tā ir grūts, un tas, ka veikli darboņi uz viņu darbu rēķina gūst lielu peļņu, šķiet nepieņemami.

*1918. gada 1. augusta ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti