Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Maskavā turpinās viena no svarīgākajām norisēm ticības lietās – Viskrievijas pareizticīgo baznīcas koncils. Baznīcas koncilam vajadzēja notikt jau sen, bet diemžēl tas sanāca vien pagājušajā gadā, jau pēc kerenskiešu apvērsuma. Tāpēc par baznīcas nākotni ir jālemj šajā, tā sauktajā revolucionārajā laikā.
Pārsteidzoši, bet arī pēc boļševiku nākšanas pie varas koncils turpina savu darbu netraucēts. Agrāk cītīgi sekoju katram lēmumam, kas publicēts presē, bet šobrīd informācijas straume no Maskavas ir apsīkusi. Uz ikdienas problēmu fona biju pat nedaudz piemirsusi par koncilu.
Tagad pieņemtie lēmumi atkal atgādina par koncila darbību. Koncils ir izdevis rīkojumu, ka visiem mācītājiem ir jāpalielina algas gandrīz divkārt. Agrāk tā nebūtu problēma. Valsts kase maksāja mācītāju algas un, ja līdzekļu pietiktu, man žēl nebūtu.
Boļševiki, protams, par valsts naudas došanu baznīcai neko vairs negrib dzirdēt. Tāpēc Krievijā mācītāju algas ir jāuztur pašām draudzēm. Tas, protams, ir slogs, it sevišķi trūcīgākajām draudzēm. Tomēr es koncila lēmumā saskatu arī gaišo. Draudzes locekļu uzupurēšanās parāda to, cik ļoti svarīga loma ir baznīcas autoritātei viņu dzīvē.
To, ka pareizticīgie turpina būt lojāli savai baznīcai, parāda arī notikumi Vācijas okupētajās teritorijās. It visur, tostarp arī Dvinskā, draudzes brīvprātīgi paklausa koncila lēmumam. Vāciešiem tas īsti nepatīk, jo parāda, kam patiesībā ir lojāli īsteni ticīgie.
*1918. gada 22. maija ieraksts dienasgrāmatā.
