#LV99plus: Namsaimniekiem no sētām un māju sienām jānovāc politiskās aģitācijas plakāti

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Andrejs Kalniņš

Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Lielinieku aiziešanai ir arī savas ēnas puses. Pirmkārt, man atkal ir jāapmeklē svētdienas dievkalpojumi kopā ar vecākiem. Šos pāris mēnešus man tas bija aiztaupīts. Bet tagad mātei pat nevis mazāko iebildi nevar celt. Mums esot jābūt pateicīgiem Dievam par tēva izglābšanu. Pats tēvs šajā ziņā arī kļuvis vareni apņēmīgs. Un šo degsmi šķiet dala visi cēsinieki, jo baznīca bija vēl pilnāka, nekā agrāk ierasts.

Otra ēnas puse ir visādi jauni darbi, kas nākuši klāt. Piemēram, vakardiena man bija jāpavada, plēšot nost vēlēšanu plakātus no sētām un māju sienām. Pagājušajos revolucionārajos laikos nemaz tā neievēroju, cik tad daudz to plakātu ir salīmēts. Tagad vācieši izdevuši pavēli, ka namsaimniekiem visi politiskie plakāti jānovāc. Ja nē, sekos sods. Un, protams, ka šis smagais katorgas darbs krīt uz jauniešiem. Pie tam ne tikai no mūsu mājas vien tie plakāti jānovāc. Tēvs sarunāja pēc baznīcas, ka es arī citiem namsaimniekiem pa draugam palīdzēšu ar plakātu novākšanu. Tā nu līdz vēlai naktij to vien darīju, kā plakātus plēsu nost.

Trešā problēma tā, ka skola atkal kārtīgi jāapmeklē. Man jau bija tīri labi iepaticies pēdējās nedēļās uz skolu neiet. Tik daudz interesantu lietu var pa dienu sadarīt. Tagad kā jau pie vāciešiem - stingra kārtība -, un arī vecākiem vairs nevaru ne pušplēsta vārdiņa bilst, par to, ka uz skolu negribas iet. Pēc tik ilgas prombūtnes šodien bija gaužām grūti nosēdēt mācību stundās.

*1918. gada 11. marta ieraksts dienasgrāmatā.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti