Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Mītavas apkārtnes lauksaimnieki sūdzas par jaunu sodību – mežacūkām. Pirms kara mežacūkas šeit bija praktiski izmedītas, bet tagad tās ir atgriezušās un posta zemnieku iesētos laukus.
Zemnieki skaidri zina arī vaininiekus pie mežacūku ienākšanas - baroni fon Koskuls un fon Buholcs. Abi ir lieli botānikas un zooloģijas entuziasti, kuri ar interesi pētīja visu dzīvo, sniedzot arī pienesumu zinātnē. Tostarp viņi vēlējās atjaunot vairākas Kurzemē jau sen izmedītas sugas. Pret vienu no tām - staltbriežiem - nevienam īpašu iebildamu nebija.
Toties cita viņu darbība, mežacūku populācijas atjaunošana, izsauca nelielu skandālu. Baroni 1914. gada vasarā savos mežos netālu no Dinaburgas ieveda vairākas cūku ģimenes. Tomēr jau drīz atklājās, ka mežacūkas it nemaz neplāno ievērot abu kungu noteikto īpašumu robežas. Tās izpostīja vairāku zemnieku sējumus, un abi baroni bija spiesti samaksāt prāvas kompensācijas. Daugavpils kara apgabala priekšnieks bija arī uzdevis mežacūkas izšaut.
Pavēle bija izdota īsi pirms kara un, saprotams, ka jau drīz neviens vairs negribēja domāt par tik mazsvarīgām lietām kā mežacūkas. Turpmākie notikumi, it sevišķi Kurzemes evakuācija, vēl vairāk uzlaboja apstākļus mežacūkām. Tāpēc tās četru gadu laikā ir savairojušās patiesi iespaidīgā skaitā.
Nu tās ir nonākušas arī pie Mītavas, un zemnieki vairs nezina, kā ar tām tikt galā. Bet abus dižciltīgos zinātnes vīrus te vairs neviens nesauc par cienījamiem baroniem vai doktoriem, bet gan par vācu jefiņiem.
*1918. gada 2. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.