Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Pagājušonedēļ lietuvieši par Lietuvas karali ievēlēja Urahas grāfu Vilhelmu. Sarunas ar grāfu bija notikušas jau kādu laiku agrāk, un viņš piekrita kļūt par Lietuvas karali Mindaugu II.
It kā būtu pamats priekam. Jauns karalis un nopietns solis pretī neatkarīgai Lietuvas karaļvalstij. Tomēr pārpratumi un strīdi nomāc jebkādu iespēju svinībām. Pirmkārt, ne visi lietuviešu politiķi bija apmierināti ar jauno kārtību, un pēc balsojuma vairāki oponenti pameta Lietuvas Padomes sastāvu.
Otrkārt, par lēmumu it nemaz nav sajūsmā Vācija. Lai gan Vilhelms fon Urahs ir no ķeizara Vilhelma dzimtas, Vācijas valdību sanikno Lietuvas Padomes pašdarbība. Tagad Lietuvas Padome tiek saukta vien par ‘’kādu lietuviešu organizāciju’’, kurai neesot nekādu tiesību pārstāvēt Lietuvu. Attiecīgi arī jaunajam karalim Mindaugam II ir stingri piekodināts, lai nemaz nemēģinot braukt uz savu karaļvalsti.
*1918. gada 17. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.
