Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
No māsas Vilhelmīnes ir pienākusi vēstule par nedrošo stāvokli Liepājā. Liepājas pilsētas domē notiek lieli pārkārtojumi. Pilsētas vadību ir pārņēmusi pilsētas padome, kurā 60 vietas uz pusēm dala pilsoņu un strādnieku pārstāvji.
Vāciešiem jaunajā padomē ir atvēlētas tikai 6 vietas, vien par pāri vairāk kā ebrejiem. Tāpat esot pieņemts lēmums, ka visās pilsētas darbības jomās pamata valoda ir latviešu valoda. Māsu īpaši satrauc pārkārtojumi, jo viņas ģimenes labklājība ir tieši atkarīga vīra Volmāra labā amata pilsētas pārvaldē. Līdz šim viņš bija entuziastisks militārās pārvaldes atbalstītājs un gan amata, gan provāciskuma dēļ kara laikā par iztikšanu sūdzēties nevarēja.
Bet tagad daudziem kā liels Vācijas draugs viņš ir nepatīkams. Situāciju nepadara labāku viņa vājās latviešu valodas zināšanas. Māsa ļoti baidās, ka vīrs varētu zaudēt darbu un ģimeni piemeklētu grūti laiki. Būs jāaizsūta kādas mierinošas rindas un jācer, ka māsas melanholija pāries.
*1918. gada 22. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
